Vēls zvans pie durvīm, sieva atver. Programmētājs vīrs - acs pārsista, jaka sadriskāta, krītos novārtījies. Vīrs:
- Nu, mīļā, kā tev mans jaunais skins? Psihiatrs...garlaikojas - pacienti nenāk...
Te pēkšņi klusītēm paveras durvis, un četrrāpus ierāpo vīruks, turot zobos
un rokās dažādus priekšmetus, un vēl kaut kas velkas nopakaļ.
Psihiatrs:
- Oi, kas te pie mums atrāpojis! Tā laikam ir maza čūskiņa... rāpo iekšā,
čūskiņ, rāpo iekšā, mazā, dakteris tev palīdzēs.
Vīruks papurina galvu.
- Ā, tas laikam ir mazs bruņurupucītis pie mums ciemos atnācis. Rāpies
krēslā, bruņurupucīt, un pastāsti dakteronkulim, kas ar tevi noticis...
Vīruks papurina galvu.
- Nu kas tad tas mums ir - droši vien mazs tārpiņš??
- Dakter, ej di*st! Es esmu admins, es velku jums tīklu!
